Gluži kā jūlijos ar Positivus, augustos nu jau daudzus gadus galvenais notikums pašmāju mūzikā ir Ratniekos notiekošais festivāls Laba Daba. Abus festivālos šogad vienoja trīs kopīgas lietas – abus nelutināja laikapstākļi, kuri bija vieni no netīkamākajiem festivālu vēsturē, abi šogad bija salīdzinoši slikti apmeklēti, bet abi šogad piedāvāja vienu no aizraujošākajām programmām festivāla vēsturē. Pie Laba Daba 2016 spožākajiem mirkļiem jāmin pēkšņi uznākušo masīvo lietusgāžu dēļ pārpildītais šķūnis Rūsas uzstāšanās laikā, sirsnīgais Dzidriņas Megasistēmas priekšnesums ar Normunda Rutka stāstiem, eksplozīvais Super Besse sets piektdienas vakarā un, protams, vienas no 2016.gada labākajām debitantēm mūzikā – Kedr Livanskiy – DJ sets sestdienas naktī.

Tikmēr citur pasaulē mūzikas žurnālu, avīžu un portālu virsrakstos valdīja Frenks Oušens, MTV sadalīja savas ikgadējās Mūzikas Video Balvas, Londonā tika slēgts viens no pilsētas slavenākajiem naktsklubiem, bet viena reiz tīri veiksmīga britu rokgrupa sadūšojās pieņemt prātīgu lēmumu.

 

AUGUSTA MŪZIKAS ZIŅU TOP:

5. Pēdējos gados laikam vairs nav modē rokgrupām publiski paziņot par izjukšanu. Tā vietā tiek ņemtas īsākas vai garākas pauzes un klusītēm nolīsts malā. Vieni no izņēmumiem augustā bija Londonas grupa The Maccabees, kas pēc 12 gadu darbības paziņoja par šķiršanos. The Maccabees karjera sākās 2007.gadā ar debijas ierakstu “Colour It In”, kam nākamajos piecos gados piepulcējās vēl divi, uz citu britu pērnās dekādes grupu fona tīri veiksmīgi albumi, ko gan nevar teikt par beidzamo plati pērn. Tamdēļ dīvains šķita vienīgi grupas oficiālais paziņojums, kurā cita starpā bija rakstīts: “Mēs izvēlamies aiziet savas karjeras augstākajā radošajā punktā.” Lai nu tā būtu, visu cieņu par šādu lēmumu. Veselam lērumam pērnās dekādes laikā dzimušajām britu pop-rock grupām būtu ļoooti veselīgi sekot šim piemēram.

 

4. Tas gan tika realizēts vēlāk oktobrī, bet jau augustā tika izziņots jauns Ginesa rekords saistībā ar mūziku. Ierakstu kompānijas Decca un Deutsche Grammophon sadarbībā ar Zalcburgas Mocarta fondu izziņoja pasaulē lielāko kompaktdisku “box-set” jeb CD kolekciju. Pieminot 225.gadadienu kopš izcilā komponista nāves, 28.oktobrī tika izdota – nebīšos šī apzīmējuma – kaste ar 200 Mocarta mūzikas diskiem, kuros kopā ir vairāk nekā 240 stundas mūzikas, kā arī divas grāmatas par komponistu. Vēl jautrāk bija gada nogalē, kad atklājās, ka šis apkopojums kļuvis par 2016.gada visvairāk pārdoto CD ierakstu tīri ieņēmumu ziņā. Nav jau arī nekāds pārlieku lielais brīnums, ņemot vērā, ka šāds iepakojums maksāja ap 450 eiro.

 

3. Veicas gan tiem mūziķiem – viņu nozarē balvas dala pilnīgi visos gadalaikos, pat vasarā. Augusta izskaņā kārtējos apbalvojumus Music Video Awards izdāļāja MTV. Visvairāk nominēta – 11 kategorijās – šajā gadā bija Bejonsē, taču daudz arī neatpalika Adele, kuras klips dziesmai “Hello” vien bija nominēts 7 balvām. Šoreiz taisnība uzvarēja, un Adele nesaņēma nevienu(!!) statueti, bet mājās kā uzvarētāja varēja braukt Bejonsē, kura ieguva astoņus apbalvojumus, tai skaitā galveno – par gada videoklipu dziesmai “Formation”. Tādējādi viņas kontā kopā ir jau 24 MTV VMA, un Bejonsē līdz ar to apsteidza Madonnu (20 statuetes), kļūstot par titulētāko mākslinieci MTV VMA vēsturē.

Taču, kas gan tā būtu par MTV mūzikas video balvu pasniegšanas ceremoniju, ja tajā nepiedalītos Kanjē Vests? Tieši šī daļa likās saistošākā, jo pirms pasākuma tā rīkotāji ziņoja, ka atvēlējuši Vestam 4 minūtes, lai viņš… darītu jebko! Viņi paši nezināja, ko Kanjē šajās 4 minūtēs iesāks. Diezgan riskants solis, ņemot vērā bēdīgi slaveno incidentu 2009.gadā un vispār Kanjē uzvedību šādos pasākumos. Taču šoreiz viss norisinājās gana mierīgi un rāmi – Kanjē gan izmantoja iespēju kārtējai runai, taču tajā bija tikai uzslavas saviem elkiem, policijas brutalitātes Čikāgā pieminēšana un joks par to, ka “Bejonsē šovakar noteikti mani vinnēs [kategorijā par gada video], bet nekas, es taču vienmēr MTV atbalstu Bejonsē”, kā arī jauna videoklipa prezentācija dziesmai “Fade”.

 

2. Augustā ne pa jokam sašūmējās Londonas elektroniskās mūzikas scēnas pārstāvji. Pēc tam, kad deviņu nedēļu laikā slavenajā naktsklubā Fabric no narkotisko vielu pārdozēšanas nomira divi 18 gadus veci jaunieši, vietējās varas pārstāvji piespieda klubu slēgt. Iestādei tika atņemta vajadzīgā licence, kura paredzēto 28 dienu laikā tā arī netika atjaunota. Izraisījās liels sašutuma vilnis, tika rīkotas dažādas palīdzības akcijas, tai skaitā naudas vākšana tiesas prāvai, un augusta beigās iesaistījās pat Londonas mērs Sadiks Hans, kurš arī bija pret Fabric slēgšanu, norādot, ka “Londonā ir jāpārtrauc naktsklubu slēgšana, ja pilsēta vēlas saglabāt savu “pasaules klases naktsdzīves” statusu”.

Tuvāko mēnešu laikā ziedojumos tika savākti vairāk nekā 200 tūkstoši angļu mārciņu, izdotas vairākas izlases par godu šim naktsklubam, kā arī rīkotas citas akcijas, līdz novembrī beidzot izdevās vienoties ar varas pārstāvjiem. Klubs gan bija spiests parakstīties uz vairākiem noteikumiem: turpmāk tiks celts vecuma cenzs no 18 līdz… pagaidiet… 19 gadiem (melnais humors – ja bojāgājušajiem būtu bijis 60 gadu, tad laikam celtu līdz 61…), ierīkota stingrāka ID pārbaude un video novērošana, kā arī tiem apmeklētājiem, kas tiks pieķerti lietojam narkotiskās vielas, tiks piešķirts mūža aizliegums apmeklēt Fabric.

Jā, šādi, lūk. Nevis pārskatīt aizliegto vielu likumu un beidzot jel izņemt no tā MDMA, tādējādi daudz vieglāk kontrolējot vielas, kas nonāk tirgū, un izglābjot dzīvības, bet – aizliegt, atņemt, sodīt. Nu, gluži kā Latvijā!

 

1. Augusta galvenais varonis mūzikā un arī reto laimes mirkļu sniedzējs šogad neapšaubāmi bija Frenks Oušens. Turpinājums viņa 2012.gada meistardarbam “channel ORANGE” tika gaidīts vairākus gadus. Arī pats dziedātājs jauno albumu savulaik solīja jau 2015.gada laikā. Klusuma pauzi pašā augusta sākumā pāršalca ziņa, ka Frenka albums ar nosaukumu “Boys Don’t Cry” tiks izdots 5.augustā. Vismaz tā rakstīja The New York Times – ierasti visai uzticams informācijas avots. Pienāca 5.augusts, un aizgāja 5.augusts, bet nekādu Frenka Oušena albumu, nedz arī vēsti no viņa mēs nesagaidījām. Iespējams, tā bija pārdomāta reklāmas kampaņa, jo nākamajā nedēļā pēc 3 gadiem ASV pirktāko albumu topā atgriezās minētais “channel ORANGE”.

Savukārt precīzi divas nedēļas vēlāk – 19.augustā – bez jelkādiem komentāriem Oušens pēkšņi publiskoja ierakstu ar nosaukumu “Endless”, ko Apple Music pārstāvji nodēvēja par “vizuālo albumu”. Drīzāk to pat var dēvēt par vizuālu miksteipu, kurā nepārtrauktā secībā bija iekļauti 18 īsi skaņdarbi, apvienoti videoklipā, kurā Oušens būvēja kāpnes. Apple Music pārstāvji vēl piebilda, ka “gaidiet vēl šo to no Frenka nedēļas nogalē”.

Šoreiz gan nebija melots, un jau nākamajā dienā pasaule beidzot saklausīja ĪSTO jauno Frenka Oušena plati “Blonde” (uz albuma vāciņa gan rakstīts “Blond”). Vēlāk atklājās arī mūziķa viltība saistībā ar šiem diviem ierakstiem. Proti, Oušenam bija spēkā līgums ar ierakstu izdevniecību Def Jam, kas paģērēja vēl vismaz vienu albumu. Tāpēc, daudzuprāt, arī tika vispirms izdots “Endless” – lai formāli izpildītu saistības pret Def Jam un pēc tam mierīgu sirdi varētu izdot daudz nostrādātāko “Blonde” jau pats uz sava leibla Boys Don’t Cry.

Vēl interesantāk, ka “Endless” dēļ tā, ka bija 45 minūšu garš vienots ieraksts, no kura nevarēja nopirkt atsevišķus singlus, nekvalificējās Billboard čārtam. Turklāt šo pliķi Def Jam sejā vēl paspilgtināja “Blond” rādītāji – tas kļuva par nedēļas pirktāko albumu ar pārdotām 232 000 kopijām tradicionālā formātā un vēl 44 tūkstošiem ekvivalentu straumēšanas rezultātā. Anti-pirātisma organizācija MUSO ziņoja, ka pirmās nedēļas laikā albums esot arī nelegāli lejupielādēts vismaz miljons reižu. Nekādas sūdzības no Def Jam puses gan vēlāk nesekoja, kas liek aizdomāties par to, vai arī šis jau nav bijis atrunāts, izdomāts un sagatavots.

Advertisements