A-LIST: Fleet Foxes – Third of May / Ōdaigahara [Nonesuch]
(from f/c LP “Crack-Up”, out June 16th)

Ja man būtu jānosauc divi murgainākie gadi savā dzīvē, tad par tādiem nešaubīgi es atzītu 2008. un 2011.gadu. Kā jau parasti murgainos dzīves periodos, spēcinošākais palīgs ir mūzika, un tajā pirmajā gadījumā mans skaņu celiņš bija Fleet Foxes debijas albums, bet tajā otrajā… Fleet Foxes izdeva savu otro studijas albumu “Helplessness Blues”. Ar bažām gaidu tagad 16.jūniju, kad pēc sešu gadu pārtraukuma lieliskākā Sietlas grupa kopš Nirvana laikiem izdos savu trešo studijas albumu “Crack-Up”.

Labi, jokus pie malas. Pēc mūsu laikmeta standartiem milzīgās pauzes, kas saistīta gan ar grupas solista Robina Peknolda pievēršanos akadēmiskai dzīvei (viņš beidzot pabeidza augstskolu), gan ar vienkārši pārgurumu no nemitīgās koncertēšanas, Fleet Foxes ir atgriezušies ar episku singlu. Būtībā dubult-singlu, kopumā gandrīz deviņu minūšu garu skaņdarbu. Tā pirmā daļa stipri sasaucas ar grupas debijas ierakstu – pazīstamās siltās harmonijas, atspirdzinošas vasaras saulrieta noskaņas. Savukārt otrajā – “Ōdaigahara” (kalns Japānā) – jau ieskanas aukstākas notis. Visiespaidīgākais šajā otrajā daļā ir spēlēšanās ar “klusāk-skaļāk”. Vienā brīdī ir dārdoši ģitārista Skailera Skjelseta solo, bet jau nākamajā – uz salīdzinoša klusuma Peknolda balss izklausās nogurusi un padevusies.

Šo ir viens no no monumentālākajiem Fleet Foxes darbiem. Tādējādi bažas, ka šie seši gadi būs atstājuši nevēlamas pēdas grupas daiļradē un savstarpējā ķīmijā, ir saberztas putekļos.

Advertisements