Yo!

F33.1

Tā rakstīts manā oficiālajā diagnozē.

Neesmu bijis šeit tik sen, ka pat burti uz klaviatūras izskatās jocīgi un sākotnēji (cerams!) nepadodas tik viegli.

Pirms ķeros pie galvenā, varbūt ātri īso atskatu.

Es saplīsu. Pēc sešu gadu pauzes saplīsu konkrēti, ar visām no tām izrietošajām sekām. Vai tas sākās šopavasar, kad sanāca vairāk darba nekā plānots? Diez vai. Vai pērn, kad parādījās pirmie simptomi? Arī diez vai. Vai aiz-aizpērn, pēc visām frekvenču peripetijām? Tuvāk, bet arī diez vai. Vēl pirms tam? Kas to lai zina, un kāda tam nozīme. Fakts ir tāds, ka vienā brīdī visa bija pārāk gana, spēki izsīka, un tas sāka traucēt gan darbam, gan beigās arī jau fiziskajai veselībai. Alkohols, pilnīga vienaldzība un padošanās, kuru tomēr līdz galam negribu vēl pieņemt. Tā nu tā vietā pieņēmu lēmumu pēc sešu gadu pārtraukuma atkal iziet antidepresantu un psihoterapijas kursu, kā arī pastrādāt pašam ar sevi, jo arī bez tā neiztikt klīniskas depresijas gadījumos.

Visupirms jau – nomierināties un vismaz censties neķert visu TIK ļoti pie sirds. Manā gadījumā tas nav viegli, taču kaut nedaudz esmu iemācījies kļūt mazliet emocionāli nosvērtāks. Cik nu pa pusotru mēnesi to var iemācīties. Starp citu, interesanti, ka manā pirmajā vizītē pie psihiatres, viņa noteica, ka es esot “dusmīgs cilvēks”. “Jūsu tuvie cilvēki, draugi un paziņas droši vien pat to nenojauš. Jo Jūs visas dusmas virzāt caur sevi, iznīcinot pats sevi”. Tikai tad es tā pa īstam aizdomājos, cik ļoti esmu sevi dedzinājis pēdējos trīs vai četrus gadus.

Nav mans mērķis nedz dedzināt sevi, nedz arī kādu citu. Es vienkārši gribu strādāt. Strādāt bez sirdsapziņas pārmetumiem, strādāt, cik nu spēki un laiks atļauj. Jo es mīlu mūziku. Ļoti, ļoti mīlu. Un es ceru, ka, neskatoties uz visu notiekošo Latvijā, arī Jūs to joprojām mīlat, un viss gala beigās būs baigā čikiniekā! 🙂

TĀTAD.

#MūzikasSirds ATGRIEŽAS. 14.jūlijā. 16:00. Radio Naba 95,8 FM. Lēnām un pacietīgi šoreiz. J Tuvākās nedēļas laikā atgriezīsies dzīvība arī šajā blogā. Ar mērķi: kaut drusciņ, bet regulāri. (Starp citu, jau šajā rakstā ir kaut kas pavisam karsts, vakar publiskots videoklips vienai pasakaini skaistai dziesmai)

Ak, jā. Paldies visiem, kas piezvanīja un atbalstīja šo pēdējo divu mēnešu laikā. Tas tiešām bija mīļi, un Jūs pat nevarat iedomāties, cik ļoti man nepieciešams. Paldies.

Turam kopā! Klausāmies mūziku un liekam to goda vietā!

PEACE.

AŽ.

Advertisements