Ar diviem albumiem šogad Mets Berningers, Desneru un Devendorfu brāļi ieradās Amsterdamā, lai izpārdotā zālē (17,000!) fanus izklaidētu ar “sad dad rock”.

Brīdinājums – viņiem tas arī sanāca!

Pēc četru gadu pauzes amerikāņu grupa The National ieradās Amsterdamā – savas nelielās UK un Eiropas koncertturnejas ietvaros, kopumā koncertējot 12 koncertus 10 pilsētās, viena no izredzētajiem vietām ir Amsterdama. 

Pilnmēness apspīdēti, un no blakus stadiona plakāta Ajax futbolistu acu skatu pavadīti, – masas ierodas uz iekštelpu arēnu Ziggo Dome, kas veidota bez stūriem – lai skaņa labāka.

Skaņa bija laba, vien pirmajās rindās pie skandām bija MEGA skaņa – ar labo ausi iespējams tagad sliktāk dzirdu, bet pati vainīga, ka nevalkāju ausu aizbāžņus koncertos.

Koncerta iesildītāji UK bija Soccer Mommy, bet pārējos Eiropas šovos – Bartees Strange, kas ir Amerikāņu mūziķis, kuru ieteiktu paklausīties, jo Amsterdamā varēja just – skatītājiem patīk un ir iesildīta publika.

Pēc iesildītājiem – no skandām sāka skanēt Yazoo “Only You” un tad uz ekrāna rādīja aizkulises un, skanot Pomme “Je sais pas danser”, uznāca pati grupa, un dziesma pārgāja uz “Once Upon a Poolside”. Divarpus stundu koncerts sākās. 

Iesākās ar trim dziesmām no šī gada viņu pirmā albuma “First to Pages of Frankenstein“, bet bija arī senās dziesmas un pat 5 dziesmas no albuma “Laugh Track“, kas iznāca pagājušajā nedēļā, bet visi jau zināja dziesmu vārdus (nu, vismaz pirmajās rindās, kur es atrados). Bet tie ir The National fani – viņi zina dziesmām vārdus un tāpēc, manuprāt, viņiem nav tādi mega singli, jo zina visas dziesmas.

Šajā koncertā notika arī vēsturiska lieta, jo The National izpildīja “Lit Up” no albuma “Alligator” – pirmo reizi kopš 2014 gada! Kā Mets pats teica – tas no klausītāju vēlmju sarakstā. Uz to Ārons (ģitarists) teica, ka “būtu dīvaini ja mēs paši liktu vēlmju sarakstā dziesmas.” Kad skanēja “Bloodbuzz Ohio”, Mets, protams, izgāja goda aplī caur skatītājiem. Protams, visi laimīgi, ja viņs pieiet viņam klāt – man arī sanāca! Tev uzreiz mazinās depresija, ja Mets tuvumā…

Arī, kad es biju 2013 gadā pirmoreiz uz The National koncertu Londonā. Arī ar draugiem bija vieta, kur Mets gāja cauri pūlim. Un vispār es secinu-ka sanāk, ka 10 gadus atpakaļ biju pirmo reizi uz The National – arī rudenī. Sanāk kā jubileja man šis koncerts. Un būts uz koncertiem un festivāliem šajā grupai – zināt, nekad nav pievīlusi.

Manuprāt, šī ir īsta dzīvās mūzikas grupa, jo pat dziesmas, kas mani neuzrunāja no albuma (piemēram,  “Last One Page of Frankenstein” ; albums, starp citu, kopumā neuzrunāja), koncertā bija daudz labākas. Bet varbūt mani tas LP neuzrunāja, jo pats Mets teica, ka tas sarakstīts Covid depresijā un mājsēdē, un tā… Otrais šī gada albums “Laugh Track” man jau tīk daudz labāk. Bet ne par to šoreiz.

Bet man ļoti patika, kā grupa performēja un kā solistam bija labs vaibs ar publiku. Tāpat man patika, kā viņš komunicēja ar pūli un fiziski ar pirmajām rindām, vienkārši fani, un viņš burtiski izkliedza vārdus. Dažbrīd arī uzkāpa uz lampām un pamētāja ūdens pudeli gaisā, tad ar kāju trāpa tai, aizsper uz sāniem (futbolisti varētu mācīties 🙂 ). Sajūta, ka viņš savā uzvalkā vienkārši vaibo pa skatuvi.

Par apmeklētājiem. Man bija sajūta, ka koncerta lielākā daļa apmeklētāju ir vīrieši. Man tieši blakus ir puiši – bars, kas no UK. Tādi “lad boys”, sauksim viņus tā . Man ļoti patika, ka viņi visi pieci fistbampoja, kad sāka spēlēt “Fake Empire”, un izjusti dziedāja līdzi. Vēl man blakus bija puisis, kurš, kad skanēja“About Today”, izplūda maksimālās asarās. Pēc šīs dziesmas bija tas mirklis, kad grupa noiet no skatuves un tad nāk atpakal (es personīgi nesaprotu šo, bet ja vajag, tad vajag).* [AŽ piezīme Rozei zemāk). Atgriežoties atpakaļ, skanēja “Weird Goodbyes”, un tie “lad boys” palaida to puisi, kas izplūda asaras, sev priekšā pirmajā rindā, kas bija maksimāli jauki. Tāds awww moments!

Koncerta beigās skatītāji izpildīja “Vanderlyle Crybaby Geeks”, kamēr grupa uz skatuves to izbaudīja, un Mats pat skatuvē griezās un diriģēja. Uz tāda dziesmu svētku fona – tikai Amsterdamas kora skanējumā – koncerts noslēdzās. Skanot The Cure “Picture of You”, publika izklīda.

Vēl ir lieta, ko es šajā ārzemju koncertā ievēroju (jeb padomi, kā nonākt pirmajās rindās, ja nesanāk). Kā darīja tie vīrieši, kas man bija apkārt. Vienkārši paņem bārā divus vai labāk trīs dzērienus, turi virs visiem, un ejot saki “sorry, there are my friends!” Tad tevi palaiž visi, lai gan tev nemaz tur nav draugi. Tāda dzīves koncertgudrība no šī koncerta.

*AŽ piezīme. VAJAG. Lai nedaudz atpūstos. It īpaši, ja koncerts ir virs 2h. ;))

CREDITS:

Roze – raksts un abi foto

Žagars – editing

YT lietotāji – visi video