Šodien nejūtos pārāk labi (savā ziņā jūtos, jo vakarpusē man būs pirmais C19 tests, kādu es nekad neesmu taisījis), tāpēc bez liela ievada turpinām rubriku #MūzikasSirds Albumu Apskats. Ja nu es nomirstu, gribas vismaz vēl divas plates izcelt. 😀

No albumiem, kas izdoti 15.oktobrī, #MūzikasSirds vērsa uzmanību šiem ierakstiem. Iekavās ir vidējā kritiķu atzīme uz šo brīdi. Kā redzams zemāk… iepriekšējie divi teikumi bija copy-paste no raksta pirms dažām dienām. Kā redzams zemāk, Rīgas Modes, kurus man nezināmu iemeslu dēļ neapskata pasaules lielākie mūzikas mediji (starp citu, atsaucoties uz Domenique Dumont slavu, vienam tādam es šī albuma linku aizsūtīju), šajā sarakstā nav, lai gan tas stabili bija labākais albums no 15.oktobrī izdotajiem. Kritiķi izcēla Remi Wolf un Xenia Rubinos ierakstus. Ja pirmo (precīzāk – haipu ap to) es totāli nesaprotu (MS – 6/10), tad par otro esmu milzu sajūsmā, un tikai ar dažiem punktiem tas zaudē Modēm. Par abām platēm mazliet vairāk zemāk.

— Coldplay – Music Of The Spheres (5.2/10)

— Finneas – Optimist (6.6/10)

— Fire-Toolz – Eternal Home (N/R)

— Hayden Thorpe – Moondust For My Diamond (7.1/10)

— Remi Wolf – Juno (8.1/10)

— Tom Morello – The Atlas Underground Fire (6.4/10)

— Young Thug – Punk (6.8/10)

— Xenia Rubinos – Una Rosa (7.9/10)

ALBUM OF THE WEEK:

Rīgas Modes – Patiesie Nodomi [pašizdots]

Par Rīgas Modes es vairs negribu neko plaši rakstīt. Man pietika ar negulētu nedēļu, lipinot kopā intervijas ar Kalvi (nerunājot par pašām viegli bohēmiskajām intervijām) un arī, starp citu, PIRMO Latvijā publicēto recenziju par šo ierakstu, kuru var joprojām izlasīt šeit. Vien piebildīšu, ka arī pirms Rīgas Modes man atsūtīja jaunā ieraksta māsteru tās nedēļas sākumā, jau pēc Kalvja telefonā klausītā es zināju, ka tas būs viens no spēcīgākajiem ierakstiem Latvijas mūzikā pēdējos gados, un ne jau tāpēc, ka Kalvim būtu ūber-kruta skaņa telefonam. Viss šis melodiskums un nianses, ritms un noskaņa, viss ir sakārtots teju perfekti, kur piesieties var vien sīkos gaumes jautājumos. Starp citu, jau 15.oktobra #MūzikasSirds raidījumā teicu, ka man ir neizrediģēta vēl aptuveni pusotru stundu gara saruna ar grupas solistu par šo albumu un arī citām lietām. Ja viņš man nepiesiesies sīkumiem un man pašam šķitīs interesanti, var kaut kad gaidīt arī tās turpinājumu…

Hits #1: “Mēs Braucām Visu Nakti”.

Izdevējs: pašizdots
Izdošanas datums: 15/10/2021
MS atzīme: 8.9/10

Pērc/klausies albumu Bandcamp.
Straumē albumu Spotify.

Xenia Rubinos – Una Rosa [ANTI-]

Kubieša un puertorikānes ģimenē dzimusī Xenia Rubinos (apzināti nelatviskoju, jo angliski būtu “Zenija”, bet spāniski – “Senija”), nebīšos teikt, ir izdevusi vienu no labākajiem 2021.gada debijas albumiem. Viņas muzikālās saknes ir ļoti dziļas un plašas, kas arī saklausāms albumā. Sākusi ar klasisko mūziku (Prokofjevs, Ravēls ir starp Rubinos favorītiem – tātad 20.gadsimta sākums), vēlāk pārslēgusies uz salsu un rumbu, kas bieži skanējusi meitenes mājās, līdz beidzot iemīlējusi arī džezu, r’n’b un hip-hop.

Vienlaikus viss un nekas no tā nav platē “Una Rosa”! Ja man jāmeklē līdzības, pirmais, kas nāk prātā ir Bjorka. Burbuļojošās sintezatoru virtenes, paraustīts ritms, nedaudz smagnēja, bet dziļa noskaņa un pāri visam – vienkārši PERFEKTS production. Ir atsevišķas dziesmas (visvairāk – “Working all The Time”, kas ir izteikts Beyonce copy-paste), kur Xenia savas ietekmes parāda mazliet par daudz, bet tās atsver 90% pārējā ieraksta materiāla, kas ir tiešām kaut kas svaigs un remdējošs. No bilingvāli iedziedātā albuma varētu izcelt veselu virkni dziesmu, ja būtu vairāk laika, bet… Es, goda vārds, apraudājos pie “Did My Best”, kas gan bija jau izdots vasarā kā singls, bet diemžēl paskrēja man kaut kur garām. Aptuveni tā izklausītos, ja Bjorka sadarbotos ar Arca. Āā, pag, viņi to jau izdarīja. Šis ir kaut kas pilnīgi cits, kā teiktu Monty Python.

Hits #1: “Did My Best”.

Izdevējs: ANTI-
Izdošanas datums: 15/10/2021
MS atzīme: 8.5/10

Klausies/pērc albumu Bandcamp.
Straumē albumu Spotify.